Vai Tu zini, kas notiek organismā, kad skatamies uz jūru?
“Man tik ļoti nepieciešama atpūta pie jūras!” Vai ne tā bieži saka cilvēki, kuri noguruši no darba? Un izrādās, ka tie nekļūdās. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka, atrodoties pie jūras, mēs ne tikai atpūšamies, bet mainās arī mūsu ķermeņa ķīmiskais sastāvs.
Cilvēki jau vairāk nekā pirms 100 gadiem zināja par jūras labvēlīgo ietekmi. XVIII gadsimtā ārsts Viljams Buchans mudinājis peldēties jūrā, uzskatot, ka jūra palīdz atlabt un kļūt veselam. Lai pacienti varētu peldēties, jūras tuvumā tika ierīkotas slimnīcas un sanatorijas.
Jūra palīdz ķermenim iegūt vairāk skābekļa, bet prātam – atslābināties. Zinātnieku grupa, kas strādāja projektā ”BlueHealth”, novēroja, ka jūras šalkoņa stimulē smadzeņu daļu, ko sauc par prefronālo smadzeņu garozu (šī smadzeņu daļa ir atbildīga par emocijām un personīgās dzīves pārdomām / uztveri) un tā palīdz cilvēkiem labāk izprast savas jūtas un uzlabo emocionālo veselību.
Pētījums liecina, ka pludmalē mūsu ķermenis uzņem jūras viļņu izdalītos jonus, kas palīdz absorbēt vairāk skābekļa un regulē serotonīna līmeni un mazina trauksmi. Tā rezultātā pie jūras mēs jūtamies mierīgi – gluži kā pēc jogas nodarbības.
Speciālisti norāda, ka jūras šalkoņa samazina arī kortizola līmeni, kas organismā izraisa stresu, radot miera sajūtu. Daži eksperti pat apgalvo, ka jūras šalkoņa atgādina mātes sirdsdarbību dzemdē, sniedzot mums drošības sajūtu.
Turklāt, skatoties uz horizontu, ūdens virsma ir gluda un vienmērīga, radot smadzenēs stabilitātes un drošības sajūtu.
Starp citu, sauļošanās pludmalē pozitīvi ietekmē mūsu endokrīno sistēmu, kas regulē endorfīnu izdalīšanos, kas ir tādi paši ķīmiskie savienojumi, kas mums rada laimes sajūtu gluži tāpat, kā, ēdot šokolādi.
Tomēr neaizmirsīsim, cik svarīgi šajās dienās būt uzmanīgiem saulē – atcerēsimies uzklāt sauļošanās krēmu un dzert pietiekami daudz ūdens.
@LaikaZinas