Galvenais iemesls, kāpēc apmeklēt Fēru salas, ir, protams, daba. Nesabojāta, tīra, mežonīga, Ziemeļatlantijas nesaudzīgajiem vējiem un nepārtaukti mainīgajiem laika apstākļiem pakļauta, tā neliks vilties nevienam dramatisku ainavu cienītājam. Un vienalga, vai dosieties pārgājienā kājām, vai apskatīsiet stāvās, nepieejamās klintis, kas norobežo arhipelāgu no ziemeļiem un rietumiem, no kuģa klāja, vai arī izmantosiet lieliskas kvalitātes ceļus un tuneļus, kas savstarpēji savieno lielāko daļu no salām, braucot ar sauszemes transportu.
Fēru salas ir iekārots galamērķis putnu vērotājiem, jo te ligzdo viena no lielākajām alku kolonijām un pati ievērojamākā vētrasputnu saime pasaulē. Te var izbraukt selgā, lai satiktu vaļus un delfīnus. Te var, mugursomu plecos, apskatīt salu pēc salas, kāpjot pakalnu virsotnēs, nolaižoties zaļas, sulīgas zāles klātās ielejās, kur retums pavīd velēnu jumtiem klāti mājokļi, vērot kādu no ūdenskritumiem, kas, nekad neapstājoties, krīt tieši okeānā, gaidīt, kad pašķirsies migla, lai ieraudzītu kādu vēl neredzētu, satriecošu ainavu un saprastu cilvēka niecību varenās dabas priekšā.
„Tiem, kuriem patīk Ziemeļi, patiks katrs kvadrātmetrs”, saka zinātājs.